Ir 25.jūlijs, vasaras pilnbrieda laiks. Dārzos krāšņi zied rozes, hortenzijas un flokši. Tie šodien rotā arī Dundagas vidusskolas lielo zāli, jo šodien svinam svētkus – 74.izlaiduma svētkus. Viss ir citādi nekā ierasts, jo – tu esi cits un laiks ir cits… Laiks – šīgada vidusskolas izlaiduma vadmotīvs.

Zālē pulcējas skolas un novada vadība, abiturientu vecāki. Divpadsmitās klases audzinātāja svinīgi aicina ienākt absolventus, pieminot katra īpašās rakstura iezīmes vai talantus. Pateicībā par lološanu un rūpēm jaunieši ienākot dāvā saviem vecākiem ziedus un kopīgu dziesmu par sapņiem, kam jāpiepildās.

Aplis ir noslēdzies – tāpat kā 9.klases izlaidumā pirms trim gadiem, arī šoreiz svētku pasākumu vada klases audzinātāja Sandra Salceviča. Toreiz – kopā ar kolēģi, paralēlklases audzinātāju Lienīti Iesalnieci, šodien – skolotāja Lienīte ir klāt, priecājoties par absolventu sasniegumiem. Vēlāk arī viņi iepriecinās ar ziediem bijušo pamatskolas audzinātāju. Savukārt visus Dundagas vidusskolas skolotājus uzrunā un svētkos silti sveic divpadsmito sagatavots video vēstījums, ko skolotāji saņem īsi pirms notikuma sākuma.

Izlaiduma pasākums ir sirsnīgs, ģimenisks un emocionāli piesātināts. Skolas direktores, novada Domes priekšsēdētāja, direktores vietnieču mācību un audzināšanas jomās, nākamo divpadsmitklasnieku un vecāku pārstāvju pārdomātie sveicieni, atzinība un laba vēlējumi mijas cits aiz cita. Tos papildina audzinātājas izvēlētie dzejnieku I.Ziedoņa, L.Brieža, A.Krūkļa, D.Ratera viedie vārdi, kas lieliski iederas kopējā noskaņā, runājot par laika vērtību, par dažādiem nozīmīgiem laika periodiem un cilvēkiem absolventu dzīvē.

Laiks – tās ir arī atmiņas. Atmiņas par vidusskolā kopā pavadītajiem gadiem. Audzinātāja salīdzina šo divu pamatskolas klašu apvienošanos ar divām neatkarīgām upēm, kas nu saplūdušas vienā – plašā un daudzveidīgā. Kāds ir bijis absolventu ceļš uz laimīgo izlaiduma brīdi, kādi bijuši viņi paši – to vērojam asprātīgajā, atbilstošām dziesmām caurvītajā filmiņā, kas ietver kadrus no dažādiem pasākumiem un notikumiem divpadsmito skolas dzīvē. Audzinātāja jeb “klases otrā mamma”, kā absolventi viņu dēvē, krietni patukšojusi savus video un foto krājumus, atgādinot par saistošām, varbūt pat sen aizmirstām lietām un vietām, kas liek te pasmaidīt, te notraust arī pa kādai aizkustinājuma asariņai.

Audzinātāja novēl saviem mīļajiem absolventiem atrast spēku un laiku darīt to, kas patīk, un, atsaucoties uz dziesmas vārdiem par krāsainiem sapņiem, nevis dzīvi izsapņot, bet gan sapni – izdzīvot.

Mūzika un dziesmas ir neatņemama izlaiduma sastāvdaļa, un tās šodien skan daudz. Visdažādākā mūzika dzirdama gan atmiņu filmā, gan grupas “No Boundaries” mūziķa Singura Zariņa priekšnesumos, kas kuplina un papildina apsveikuma runas. Un, neskatoties uz neparasto situāciju, kas ilgstoši liegusi jauniešiem tikties klātienē, viņi spējuši patstāvīgi sagatavot savus muzikālos priekšnesumus, kam šodien ir īpaši emocionāla nozīme.

Un tad jau pienācis pats svarīgākais, pats īstākais laiks – vispārējās vidējās izglītības atestātu un sertifikātu saņemšanas laiks. Dažam tas ir ļoti veiksmīgs, pozitīvām sajūtām pildīts brīdis, dažam – mazāk, taču saviļņojums ir nepārprotams.

“Tu esi brīvs. Re, vējš ir vaļā. (…) Un pasaule kā zive zaļā peld cauri tavai tīklenei,” audzinātāja runā I.Ziedoņa vārdus. Kā atbildot, skan absolventu dziesma: “Vēl ir laiks, mūsu ceļš vasarai cauri iet, līdz pirmām rudens salnām mums jātiek saules kalnā.” Un tā ir patiesība – vēl mazdrusciņ, vēl nepilns mēnesis, un – viņu gaitas turpināsies pāri citiem kalniem un lejām, pa citiem ceļiem. Lai izdodas!

Sirsnīgs paldies visiem, kas palīdzēja radīt vidusskolas izlaiduma svētkus tik īpašus, tik svinīgus, tik skaistus!

Sandra Salceviča

12.klases audzinātāja