20.janvārī latviešu valodu stundu laikā 12.klase rīkoja konferenci. Tā tika organizēta kā mācību metode, kuras laikā skolēniem bija jāiejūtas konferences dalībnieku lomā un jādiskutē par tēmu „Latviešu valoda šodien un nākotnē”.

Konferences mērķis – apzināties latviešu valodas vērtību, akcentēt un  izvērtēt latviešu valodas nozīmi un lietojumu, saglabāšanu un kopšanu šodien un nākotnē.

Konferencei 12.klase cītīgi gatavojās, un latviešu valodas skolotāja Inese Freimute viņiem palīdzēja – mācīja, konsultēja, vadīja gatavošanās procesu. 12.klases skolēniem bija sadalītas lomas (viņi iejutās, piemēram, tulkotāju, skolotāju, žurnālistu, politiķu, valodnieku, mazākumtautību lomās), un katrai lomai bija jāsagatavo konferencei publiska runa par tēmu „Latviešu valoda šodien un nākotnē” atbilstoši savai lomai – no savas lomas pozīcijas jeb skatupunkta.

12.klases skolniece Vanesa Balmane bija konferences vadītāja, bet Kārlis Gerhards risināja tehniskos jautājumus – ar tehnoloģijām nodrošināja veiksmīgu konferences norisi, sekoja līdzi un rūpējās, lai nebūtu tehnisku problēmu (arī ar konferences dalībnieku sagatavotajiem uzskates materiāliem).

Pēc konferences atklāšanas katras lomas pārstāvji noteiktā kārtībā tika aicināti uzstāties ar savu sagatavoto runu. Katras runas noslēgumā viņi dalījās arī ar secinājumiem un priekšlikumiem (piemēram, par tēmas izklāstā aplūkoto/ietverto problēmjautājumu risinājumiem).

• „Žurnālisti” izvērtēja divus izpētītos rakstus/publikācijas par šādiem aktuāliem jautājumiem – 1) kā latviešiem, kuri dzīvo svešatnē, saglabāt un nodot tālāk savas dzimtās valodas zināšanas un prasmes, 2) kā valodas lietošana (un barjera) ietekmē kultūras pasākumu apmeklēšanu.
• „Mazākumtautību” pārstāve runāja gan par „savām” valsts valodas prasmēm, gan bilinguālo apmācību skolās, gan par savām „personīgajām” izjūtām, gan par pārējo attieksmi pret mazākumtautībām, gan valodas nozīmi pilsonības iegūšanā (viņa savā runā ietvēra arī vēsturiskos datus).
• „Valodnieki” izvērtēja latviešu valodu pasaules kontekstā, izmantojot pasaules karti, kā arī piedāvāja izpētītos statistikas datus, piemēram, par to, cik cilvēku lieto latviešu valodu, kāds ir vidējais vecums latviešu valodas lietotājiem.
• „Tulkotāja” runāja par latviešu valodas lietojumu un nozīmi no tulku pozīcijas – gan biznesa jomā, gan starptautiskajās tiesībās un starptautiskajā saziņā (vēstniecībās, starpvalstu sarunās, konferencēs u.c.).
• „Skolotāju” viedoklis vairāk balstījās uz konkrētiem ieteikumiem latviešu valodas lietošanai, saglabāšanai, iespējām.
• „Politiķi” tēmu aplūkoja no skatupunkta par valsts valodas statusu.

Pārējie konferences dalībnieki pēc katras runas noklausīšanās varēja uzdot arī papildus jautājumus katrai no lomām.

Daudz diskusiju konferencē izraisījās tieši par divvalodību izglītības sistēmā, par svešvalodas izvēli skolās, arī par angļu valodas lomu mūsdienu sabiedrībā un nākotnē, par anglicismu, rusicismu u.c. aizgūto vārdu ienākšanu latviešu valodā, valodas „piesārņojumu”.

Konference noslēdzās ar rezumējumu un kopīgiem secinājumiem, un ieteikumiem latviešu valodas saglabāšanā nākotnei, kā arī ar aicinājumu cienīt un godāt latviešu valodu!

Konferences dalībniekus klausījās, vēroja un vērtēja 12.klases latviešu valodas skolotāja Inese Freimute.

Paldies 12.klasei par konferenci, paldies par uzaicinājumu piedalīties tajā, paldies par iespēju iejusties preses pārstāvja lomā un atspoguļot šo konferenci!

Latviešu valodas skolotāja Evita Zoltāne